Skatu terase un paviljons veido harmonisku vidi, kur atklāt novietnes īpašo raksturu – plašumu un tālo horizontu pār Daugavu. Projektā akcentēta latvieša ciešā saikne ar dabu, kas ir kā iekšējās enerģijas, spēka, miera un harmonijas avots. Daba ir izvirzīta kā vietas prioritāte, jo tieši tā ir mierinājums. Būve veidota harmonijā ar to un ievērtējot novietnes īpatnības :
- Analizēta galvenā cilvēku kustība novietnē un ēka projektēta tā, lai apmeklētājam virzoties pa taciņu neaizsegtu skatu uz Daugavas panorāmu;
- Analizēti skatu punkti novietnē, tur, kur tie ir visspilgtākie un emocionālākie izveidoti pieturas punkti (soliņi, segta telpa u.c.);
- Analizēti esošie koki un ēka izvietota tā, lai tos būtu iespējams saglabāt. Ievērots 5m rādiuss ap kokiem un nocērtami tikai tie koki, kuru stumbru diametrs nepārsniedz 15 cm.
- Ēka izveidota izmantojot esošā reljefa īpatnības. Ēka daļēji ierakta, tā neaizsegtu skatu nākot un nodrošina vieglu piekļuvi no zemākā skatu terases līmeņa.
Ēkai un skatu terasei ir dažādi atklātības līmeņi, kas dod iespēju to izmantot gan dažādos laika apstākļos, gan katram apmeklētājam izvēlēties sev tīkamāko atklātības vai noslēgtības līmeni, piemēram, ja līst vai ir stiprs vējš skatu iespējams baudīt no paviljona daļas, kur no dabas pasargā gan jumts, gan lielais stiklojums, taču ja dabas stihijas nav šķērslis, tad iespējams izmantot pavisam atklātos soliņus.
Galvenā projekta arhitektoniskā ideja ir ēkas apjoms, kas sekojot cilvēku kustībai novietnē, no taciņas un soliņa pakāpeniski pārtop ēkā, tā atklājot ēkas novietojumu pašā Daugavas krastā.

Autori: Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar arhitektu birojy Jaunromāns un Ābele
Foto: Māris Lapiņš