Konteksts
2008. gadā Sarkozī paziņoja par ambiciozu plānu veidot franču „Silīcija ieleju” Parīzes tuvumā, Saklē ielejā un plato. Šeit vienuviet pakāpeniski pārvāksies visas Parīzes tehniskās universitātes un tādejādi tā kļūs par pievilcīgu vietu, kur savas filiāles un ražotnes atvērt dažādu industriju uzņēmumiem. Papildus teorētiskajām studijām universitātes varētu veikt sev un uzņēmumiem nepieciešamos pētījumus, bet uzņēmumi universitātes nodrošinātu ar nepieciešamajiem resursiem. Dienvidparīzes universitāte ir viena no universitātēm, kas jau atrodas Saklē ielejā un vēlas attīstīties un izveidot mūsdienīgu 21. gs daudzfunkcionālu universitātes pilsētu. 2013. gadā Establishment Public Paris-Saclay (EPPS) organizēja starptautisku konkursu universitātes pilsētas turpmākās attīstības definēšanai.

Ievads
Dienvidparīzes universitātes pilsēta laika gaitā ir zaudējusi savu identitāti un kļuvusi par sadrumstalotu un izolētu teritoriju. Mūsu vīzija ir konsolidēt šo fragmentāciju vienotā urbānā platformā, lai tādejādi pilsēta tālāk attīstītos uz jauniem, spēcīgiem pamatiem. Pamatiem, kas ļauj veidot pilsētu ar integrētām zaļajām struktūrām, ģenerēt kultūru un dzīvot harmonijā ar dažādību.
„Urbānā platformu” ir 400m plata un 1700m gara jauna pilsētas struktūra, kas stiepjas no rietumu ieejas universitātes teritorijā līdz mazpilsētai austrumos. Platformas kompaktie izmēri ir priekšnosacījums, kas ļauj radīt kritisko masu gājēju pilsētai, palīdz sekmēt ilgtspējīgu urbānismu un ierobežot haotisko universitātes tālāko izplešanos. Platforma ar konsolidāciju piedāvā jaunas identitātes radīšanu līdz šim formālajai universitātes pilsētai.
Lai vēl vairāk pastiprinot šo efektu, mēs piedāvājam veidot regulāru tīklojumu pār visu platformu kā pilsētbūvniecisku rīku, kas ļauj organizēt ēkas visracionālākajā un sistemātiskākajā veidā. Tīklojuma racionalitāte nevis ierobežo, bet gan paver plašas iespējas veidot pilsētbūvniecisko stratēģiju ar visdažādākajiem arhitektūras aizpildījumiem.
Ja tīkla stratēģija ir panākt dažādību ar aizpildījumu, tad projektā tiek piedāvāts darīt arī pretējo: „izgrebjot” blīvo urbāno lauku, veidot dobumus, kas sastāv no esošajiem dabas resursiem (apzaļumojumi, mežs, ūdensceļi). Dobumu stratēģija veido ekoloģisko nepārtrauktību. Ūdensceļi savieno izolētos apzaļumojumus lielākā vienotā ekoloģiskajā struktūrā.
Vēl jo vairāk, dobumi veido publiskās telpas un raksturīgas ielas, kas palīdz radīt identitātes sajūtu un atšķirties no homogēnā tīklojuma lauka. Ar dobumu un aizpildījumu stratēģiju tiek veidota vieta, kur notikt harmoniskai saskarsmei starp cilvēkiem un dabu. Tiek radīts 21. gs urbānisms, gan ar dinamiskām augstas kvalitātes dzīvesvietām, gan ekoloģisko ilgtspējību.

Organizācija
Dzīvojamā apbūve ir izvietota pa platformas perimetru, veidojot saikni ar apkārtējo dabu un tuvējām pilsētām. Platformas centrālajā daļā pa austrumu-rietumu asi izvietotas komerciālās un biznesa funkcijas, tā nodrošinot to tuvu sasniedzamību visā platformas garumā.
Perpendikulāri, ziemeļu-dienvidu virzienā izvietotas izglītības un zinātnisko pētījumu joslas, kas krustojoties ar komerciālajām / biznesa funkcijām veido funkcionālo kombināciju zonas un definē pilsētas centrus. Šādā veidā programma ir vienmērīgi izkārtota pa pilsētu veidojot viegli uztveramas centru zonas un tajā pašā laikā nodrošinot daudzfunkcionalitāti.
Esošās institūcijas ārpus platformas perimetra tiek uztvertas kā pilsētas satelīti. Tās ir autonomas vienības mežā un sniedz kontrastējošu papildinājumu blīvajam urbānisma laukam. Satelīti veido paši savu identitāti kopā ar apkārtējo dabu un darbojas kā pilsētas vārti.

Tīkls
Visfundamentālākā un efektīvākā pilsētas struktūra ir tīkls. Tā dimensijām, proporcijām un orientācijai ir būtiska nozīme pilsētu plānošanā, tāpēc rūpīgi ir studēts piemērotākais tīkla izkārtojums attiecībā pret kontekstu. Izvēlētā tīkla dimensijas ir 35m X 70m un tas orientēts perpendikulāri platformas garenvirzienam, nodrošinot ēkām piemērotu izsauļojumu. Tīkla kapacitāte ir plaša, tā sevī ietver dažāda lieluma būves un veido pievilcīgu ielas telpu.
Pilsētas perimetrs tiek apbūvētas izmantojot zemas un vidēja augstuma ēkas (3-4 stāvi), tā nosakot platformas robežas. Platformas izstieptā centrālā daļa sevī koncentrē vidējas un augstas ēkas (5-6 stāvi), austrumu – rietumu virzienā, veidojot tiltu starp rietumu ieeju universitātes teritorijā un mazpilsētu austrumos.

Autostāvvietas
Autostāvvietas ir koncentrētas pilsētas nomalēs pie satelītiem un pa platformas perimetru, kur ir lielākā dzīvojamās apbūves koncentrācija. Iedzīvotāji ir nodrošināti ar atbilstošu autostāvvietu daudzumu, lai ērti izmantotu privāto transportu tālāku attālumu veikšanai ārpus pilsētas. Autostāvvietas skaits pilsētas iekšienē ir samazināts lai rosinātu cilvēkus pārvietoties ar kājām un velotransportu.

Publiskā telpa
Pilsēta publisko telpu veido 4 elementi: parki, ūdensceļu pasāžas, bulvāri un ielas. Kopā šie elementi veido vienotas publiskās telpas sistēmu, kas dažādi reaģē uz urbāno kontekstu un rada daudzveidīgu pilsētu. Esošā apzaļumojuma parku salas pilsētas sirdī izgrebj blīvo urbāno lauku un atsvaidzina pilsētvidi. Upes pasāža stiepjas cauri visai pilsētai, pastiprina dabas klātesamības sajūtu, un savieno parkus lielākā ekoloģiskajā struktūrā, pa kuru pārvietoties cilvēkiem un dzīvniekiem. Bulvāris platformas centrā pa austrumu rietumu asi veido pilsētas komerciālo un biznesa ielu. Šos elementus papildina ielas, kas organizētas tā, lai rosinātu gājējus šķērsot pilsētu ar kājām un veidotu aktīvus urbānos centrus.

Fāzes
Pilsētas paplašināšanai ir jānotiek skaidri apzinātā veidā, kas pārvērstu fragmentēto pilsētu vienotā urbānā struktūrā. Lai šo sasniegtu, pilsētu paredzēts attīstīt etapos, sākot no 2013., 2015., un 2018. līdz 2050. gadam, kad būtu visaptveroša esošās situācijas integrācija.

Morfoloģija 2015
- Tiek noteikta pilsētas augšanas robeža, lai veicinātu pilsētas attīstību platformas iekšienē un novērstu turpmāku nekontrolētu urbāno izplešanos;
- Jauna attīstība sākas pa platformas austrumu-rietumu asi saskaņā ar definēto regulāro tīklu;
- Austrumu-rietumu attīstība reaģē uz dzelzceļa publiskā transporta tuvumu.
Privātais transports, autostāvvietas 2015
- Jaunā Castler iela samazina satiksmes intensitāti uz Rue Charles de Gaulle ielas;
- Jaunā ziemeļu / dienvidu iela savieno universitātes pilsētas austrumu daļu ar Plato;
- Autostāvvietu izvietojums ir balstīts uz regulārā tīkla sistēmu.
Sabiedriskais transports, gājēju organizācija 2015
- Jaunā Ziemeļu / dienvidu iela platformas austrumos pabeidz vienota sabiedriskā transporta (autobusa) loku ar Plato;
- Jaunas gājēju ielas un tālāka Yvette promenādes attīstība.

Morfoloģija 2018
- Ir apbūvēta platformas vidējā daļa. Tā sāk saplūst ar austrumu-rietumu apbūvi un definē visaptverošo pilsētas bāzi.
Privātais transports, autostāvvietas 2018
- Jauni ceļi vieno platformu pa austrumu-rietumu asi. To izvietojums balstīts uz regulārā tīkla struktūru;
- Autostāvvietas tiek koncentrētas pilsētas malās pie satelītiem un pa platformas perimetru.
Sabiedriskais transports, gājēju organizācija 2018
- Tiek pabeigta Paris Grand Metro būvniecība un izveidota Dienvidparīzes universitātes un Plato tieša saikne ar gaisa tramvaju;
- Autobusu satiksme izplešas līdz platformas rietumu daļai;
- Yvette promenāde kļūst par galveno gājēju publisko telpu, kas apvieno visu pilsētu.
-
Morfoloģija 2050
- Ēkas, kas ir būvētas pēdējo 40 gadu laikā, ir bez augstas arhitektoniskās vērtības un neiekļaujas tīklā, netiek atjaunotas, bet gan pakāpeniski aizvietotas ar jaunām tīklam atbilstošām ēkām, kas noslēdz pilnu platformas pilsētbūvniecisko vīziju.
Privātais transports, autostāvvietas 2050
- Pabeigta ceļu struktūra atbilstoši tīklam.
Sabiedriskais transports, gājēju organizācija 2050
- Publiskais transporta sistēma ir pilnībā adaptēta platformas struktūrai;
- Publiskie elektromobīļi nodrošina tiešu saikni vilciena stacijām ar Platformu;
- Nepārtraukti gājēju ceļi platformas austrumu – rietumu un ziemeļu – dienvidu virzienos atbalsta gājēju pilsētas izveidi.

Ēka 220
Tuvā nākotnē Saklē ieleja kļūs par dinamisku izglītības un zinātniskās izpētes centru un piesaistīs, gan nelielus uzņēmumus gan apjomīgas kompānijas, kas gūs labumu no atrašanās tiešā universitāšu tuvumā. Saklē kļūs par vietu, kur satiekas zināšanas un nauda. Ēka 220 atrodas netālu no jaunā Castler ceļa un ir pirmā ēka, iebraucot Dienvidparīzes universitātes pilsētā. Tā kalpos kā simboliski pilsētas vārti un būs miniatūra visas Saklē idejas reprezentācija, kas ietverta vienā ēkā. Tā kļūs par ēku, kur satiekas zināšanas un nauda.
Mūsu vīzija piešķirt jaunu identitāti Ēkai 220 balstīta uz vispārējo pilsētbūvniecisko stratēģiju. Tajā ēka 220 tiek uztverta kā satelīts, kas saskaras ar divām kontrastējošām vidēm – blīvu urbānismu ziemeļos un savvaļu mežu dienvidos. Satelīti uzsver esošās arhitektūras identitāti un vērtību otrreizēju izmantošanu – tā būs monumentāla 60. gadu arhitektūras izpausme ar jaunām funkcionālajām intervencēm.
Ēka 220 sastāv no 3 korpusiem. Tie ir divi „L” formas apjomi austrumos un rietumos un „I” formas apjoms vidū. Arhitektūras koncepcija ir izcelt šīs trīs formas, izvietojot tajās 3 dažādas programmas – universitāti rietumos, uzņēmumus austrumos un kopīgas lietošanas telpas pa vidu. Katrā no korpusiem publiskās telpas ir „izgrebtas” no esošā apjoma, definējot jaunu katra apjoma identitāti.
Tā rezultātā tiek definēti trīs atšķirīgi tukšumi - „diagonāle”, „horizontāle” un „vertikāle”. Katram no tukšumiem piešķirta sava programma atkarībā no katra korpusa funkcionālas specifikas – auditorija un kāpnes diagonālei; sanāksmju telpas pie tiltiņiem vertikālei; dubulta augstuma koplietošanas telpas horizontālei.

Studentu un pasniedzēju dzīvojamās ēkas
Strudentu un pasniedzēju dzīvojamās ēkas izvietotas regulārā tīkla blokā, kura izmēri 35m X 70m. Šis ir uzskatāms piemērs kā platformas definētais tīkls var sevī efektīvi ietvert šāda veida tipoloģijas - tipoloģiju „H” un tipoloģiju „I”.
Studentu dzīvojamā ēka („H”) sastāv no diviem lineāriem taisnstūra apjomiem, kuru izmēri 12m X 40m. Lai veicinātu studentu savstarpēju socializāciju un mijiedarbību ar urbāno kontekstu, publiskākās ēku telpas tiek koncentrētas pret ielu. Tiek veidota publisko – privāto telpu pakāpeniska pāreja virzienā no ielas uz pagalmu. Kā vispubliskākā tiek pieņemta ielas telpa, kas paredzēta visa rajona iedzīvotāju izmantošanai; tad ēkas piekārtā fasāde ar koridoriem un vertikālajām, kas paredzēta ēkas iedzīvotāju izmantošanai; privāti-publiskas ir terases, kuras kopīgi izmanto vairāki dzīvokļi; jau privātākas ir dzīvojamās telpas, kas atrodas katrā dzīvoklī atsevišķi un visprivātākās ir studentu istabas, kas izvietotas pret pagalmu. Tilti starp ēkām pagalmā paplašina publisko telpu un ļauj brīvi nokļūt no vienas ēkas otrā.
Ja studentu dzīvojamā ēkās publiskuma-privātuma pāreja ir organizēta horizontālā virzienā, tad pasniedzēju dzīvojamā ēkā („I”) tas notiek vertikāli. Ēkas pirmais stāvs ir vispubliskākais. Tur izvietojas veikali, galerija un neliels restorāns. 24 privātie dzīvokļi, kas izvietoti ap centrālo ēkas serdi ir pacelti virs kopīgas lietošanas puspubliskām telpām otrā stāva līmenī.

Autori: Didzis Jaunzems, Māris Bārdiņš, Sang Woo Kim