‘Dons Žuans’ bez Dona Žuana. Inscenētajā koncepcijā nav burvīga libertīna, vārdā Dons, un nav arī planētas B. Ir tikai Dona Žuana sindroms, kas patērē un iznīcina cilvēci strauji tuvojošā Armagedona priekšā. Mocarta klasika kā sirreāls un traģikomisks trilleris mūsdienu cilvēces apstākļos.

Scenogrāfija veidota kā ēdamistaba, kas simbolizē sabiedrības normas un lietu kārtību. Līdz ar Komendatora - tēva figūras, kas iemieso patriarhālo, autokrātisko un feodālo sistēmu, nāvi monocentriskā perspektīva sabrūk. Tēlus un skatuvi pārņem Dona Žuana sindroms un sākas civilizācijas de-evolūcija. 1. cēliena hiperreālistiskā estētika pakāpeniski pārveidojas par II cēliena klaustrofobiskas atmosfēras alegoriju. Sabiedrības kārtību pamazām izskauž un sadedzina negausīgās un nekontrolētās izrādes varoņu vēlmes. Komendatora tēls (statuja) atgriežas II cēlienā kā postoša komēta, kas ietriecas Zemē un iznīcina cilvēci.

Opera tika iestudēta RING AWARD finālā – skatuves režijas un scenogrāfijas nozīmīgākajā starptautiskajā konkursā operas pasaulē. Labākās 3 komandas tika atlasītas no 126 koncepcijas piedāvājumiem un iestudētas Grācas Operteātrī.

Režisors: Krystian Lada
Scenogrāfs: Didzis Jaunzems
Kostīmu mākslniece: Natalia Kitamikado
Gaismu mākslinieks: Oskars Pauliņš
Video mākslinieki: Ēriks Božis, Viktors Keino
Fotogrāfe: Susanne Hassler-Smith, Didzis Jaunzems