Osta ir spēka un attīstības simbols. Jau no pašiem pirmsākumiem cilvēkiem, kas zinātkāres un apstākļu urdīti devās ceļā pēc jaunatklājumiem un labklājības, bija nepieciešama vieta, kur atgūt spēkus un papildināt enerģiju un dalīties resursos. Sākot ar pārbraucienu pār upi ar plostu un attīstoties līdz brīdim, kad horizonts cilvēkam vairs nav tikai teiksmains šķērslis, līdz ar sapņiem, cerībām un zinātniskām teorēmām attīstījās arī ostas: Vieta, kas savieno zemi ar ūdeni un atbrīvo vējus; Vieta, kas sekmēja un joprojām sekmē daudzus cilvēces jaunatklājumus un veicina mūsu attīstību; Vieta, kas sniedz patvērumu un mieru brīdī, kad tas ir nepieciešams.

Scenogrāfija tiek veidota, atspoguļojot ostās ietverto simbolisko nozīmi un spēku. Tā veidota pēc *diorāmas principa. Skatuves kompozīcija ir izvēlēta centriska, lai uzsvērtu galveno notikuma avotu - cilvēku. Atrodoties šīs struktūras centrā, pie cilvēka kājām plūst neliels avots, kas simbolizē jūru/okeānu sākumu un uzdrošināšanos. Ūdenī ir iegremdēti objekti, kas, ar projekciju palīdzību, tiek atainoti gan kā šķēršļi mūsu ceļā, gan vērtības, ko mēs vēlamies apgūt un dalīties. Savukārt ūdens atspulgā un no skatītāju vietām zālē redzams levitējošs *diorāmas loks. Tas ir kompozīcijas vienojošais objekts un norāda uz vēstures cikliskumu un daudzveidīgu video projekciju veidā ataino konkrēti Rīgas Brīvostas vēsturiskos attīstības posmus, cilvēku vienotību un rada drošības un miera atmosfēru visu to starpā, kas atrodas loka iekšpusē.

* Diorāma
Mākslas darbs, kurā apvienota priekšmetiska kompozīcija ar māksliniecisku pusaplī izvietotu fona attēlu un kurš ar speciāla apgaismojuma palīdzību rada plašuma, perspektīvas ilūziju. Izmanto dokumentālas ainas vai konkrēta dabas fragmenta atainošanai.

Scenogrāfija: Didzis Jaunzems, Ervīns Gorelovs
Video projekcijas: Artis Dzērve
Gaismas: Harijs Zālītis
Foto: Māris Lapiņš