Skatuve Nabuko brīvdabas operai veidota kā pilsētvides ainava ar dažādiem līmeņiem, platformām un kāpnēm. Tā ir telpisks turpinājums Vroclavas operas fasādei, kas transformēta par simbolisku ebreju kultūras templi. Krāsainais skatuves tēls pakāpeniski kļūst pelēks, kad Nabuko pārņem ēku un sasniedz kulmināciju uzveduma otrajā daļā, kad Abigaile kļūst par politisko līderi – visa ēkas fasāde tiek nosegta ar pelēku aizkaru.
Milzu skulptūra 10m augstumā ar divām sejām veidota pēc Nabuko / Abiagiles solistu - Krum Galabov / Anna Lichorowicz sejas vaibstiem. Skulptūra reaģē pret uz skatuves notiekošo. Tā rotē, maina sejas, raud, spīd caur plaisām un sabrūk uzveduma noslēgumā.
Lai pietuvinātu 2100 cilvēku auditoriju lielajai brīvdabas skatuvei un manevrētu starp plašajām kora ainām un intīmajām ainām ar solistiem, skatuvē ir integrēts video projekciju ekrāns ar tiešraides kamerām. Savukārt uzveduma otrajā daļā video projekcijām tiek izmantots fasādi aizsedzošais aizkars. Iepriekš safilmēti video sižeti tiek izmantoti, lai ilustrētu libretā nepateiktos stāstus.

Diriģents: Marcin Nałęcz-Niesiołowski
Režisors: Krystian Lada
Scenogrāfs: Didzis Jaunzems
Kostīmu māksliniece: Natalia Kitamikado
Gaismu mākslinieks: Maarten Warmerdam
Horeogrāfs: Kenzo Kusuda
Fotogrāfs: Ēriks Božis