Ludzas pilsdrupu labiekārtojums veidots, lai valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas pieminekli padarītu pieejamu apmeklētājiem, izceltu tā saglabājušās vērtības un stāstītu par pils vēsturi. No 14. gs. datētās pils līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti, torņa apjoms pilskalna ziemeļos, iekšpagalma bruģa fragmenti un citas būvju daļas.  
Lai apvienotu šos vēsturiskos elementus un padarītu tos pieejamākus apskatei, ap pilsdrupu mūra ārējo perimetru paredzēts veidot pastaigu taku. Ainaviskākajās vietās  izvietotas skatu platformas ar tajās integrētiem soliņiem. Pēc līdzīga principa kā pastaigu taka veidota arī atsegtā bruģa skatu platforma. Bruģa atsegums tiek ierāmēts kā glezna, izceļot tā vēsturisko vērtību un ļaujot to apmeklētājiem apskatīt no attāluma. 
Jaunais skatu tornis veidots pils ziemeļu daļā, vēsturiskā akmens mūra torņa iekšējā perimetrā. Torņa galvenā nesošā konstrukcija izvietota tā centrā, lai iespējami tālu atkāptos no apkārt esošajiem vēsturiskajiem mūriem. Tornim paredzēti 6 līmeņi, pamīšus veidojot pārkares uz ziemeļu un dienvidu pusēm. Rezultātā skatu torņa balkoniem izveidojas dubulta augstuma griesti katrā torņa pusē. Tornis nodrošina skatu uz pilsētu un ezeru cauri pilsdrupu logiem no ziemeļu puses, bet no dienvidu puses balkoniem iespējams pārredzēt vēsturiskā bruģa atsegumu un apkārtējo pilskalna teritoriju. 
Galveno reprezentatīvo ieeju pils teritorijā nodrošina tilts, kas veidots pāri pilskalna ieplakai – vēsturiskajā novietnē, savienojot Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcas teritoriju ar vietu, kur Ludzas viduslaiku mūriem vēsturiski atradās ieejas vārti.

Arhitektūra: DJA - Didzis Jaunzems, Juta Davidovska, Anete Zavadska, Sofie Eichler
Būvkonstrukcijas: Veldrums un partneri - Ģirts Bērziņš
Elektrība: Beril – Inga Tereškina