Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa ekspozīcija veidota kā laikmetīga interjera instalācija, kas skaidri nodala vēsturisko mantojumu no mūsdienu pienesuma. Torņa vēsturiskās mūra sienas atstātas neskartas, eksponējot vēsturiskās ēkas interjeru. Ekspozīcijā veidota interaktīva un tajā integrētas jaunākās tehnoloģijas, kas ļauj Jelgavas vēsturi atklāt pakāpeniski. Ienākot ekspozīciju telpās apmeklētājiem ir redzami eksponāti un to apraksti, savukārt dažādos mehāniski kustināmos elementos un multimedijos ir paslēpta ekspozīcijas neredzamā daļa. Šāds ekspozīcijas izzināšanas princips ļauj ne tikai veidot ar informāciju nepārsātinātu telpu, bet arī rada apmeklētājiem interesi ieraudzīt neredzamo, saklausīt nedzirdamo, sajust zudušo Jelgavu. Princips aizgūts no Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas restaurācijas principa, kur zudušās arhitektūras daļas iezīmētas ar bruģi laukuma segumā, atstātas nograuto sienu fragmenti pie torņa u.c. tā ļaujot apmeklētājiem iztēloties, kā ēka reiz izskatījusies. Ekspozīcija krāsota monolītā gaiši pelēkā krāsā, kas gan ļauj radīt viendabīgu, skulpturālu interjeru, gan veido atsauci uz vēsturisko baznīcas interjeru, kas bijis gaišs un krāšņs. Ekspozīcija veidota trīs stāvos ar atšķirīgām tematikām.

 

3. stāvs - Jelgavas pilsētas simbolika un jelgavnieki

Ievērojot kopējās ekspozīcijas koncepcijas iekārtojuma principu, pirmās ekspozīciju zāles eksponāti

izvietoti pie sienas, kas telpu nodala no kāpņu telpas, kā arī telpas centrā uz grīdas. Telpas centrā esošais makets Zudusī Jelgava ar paplašinātās realitātes palīdzību ļauj iepazīt Jelgavas plānojumu dažādos vēsturiskos periodos kā reāllaika video. Tādejādi tiek nošķirta fiziskā (maketa) realitāte un digitāli attēlotā realitāte, kuru apmeklētājs ierauga ar ekrānu starpniecību.

Eksponāts Jelgava laika griežos veidots kā laika līnija, kurā attēlota vispārēja informācija par dažādiem Jelgavas vēstures notikumiem dažādos laika posmos. Bīdot pie laika līnijas piestiprināto skārienjūtīgo ekrānu, iespējams uzzināt padziļinātu informāciju par katru konkrēto laika periodu.

Eksponāts Jelgavas simbolika un apbalvotie jelgavnieki veidots kā miniatūra slavas zāle jelgavniekiem. Tajā digitāli ir attēloti Jelgavas pilsētas mēri, domes priekšsēdētāji un ar Jelgavas pilsētas un valsts apbalvojumiem apbalvotie jelgavnieki. Šeit digitāli interaktīvā vidē apmeklētāji var iepazīties arī Jelgavas pilsētas simboliku.

 

4. stāvs - Jelgavas pilsētnieku mode cauri gadsimtiem

Telpā izvietoti trīs tematiski saistīti brīvstāvoši eksponāti - Kāzu skapis, Rotkaļa lāde un Modes skate.

Modes tendences Jelgavā un tās apkārtnē 16.gs. – 20.gs atspoguļotas ar mūsdienu stilistikā veidotas filmētas modes skates palīdzību. Modes skatei sākoties apmeklētājiem rodas sajūta, ka tie telpā vairs nav vieni, jo tajā ienāk virtuāli cilvēka mērogam atbilstošā izmērā modeļi no cita laika. Šādā veidā tiek turpināta ideja par redzamo un neredzamo Jelgavu duālā realitātē. Plānie ekrāni pamīšus izvietoti augstāk un zemāk, lai eksponētu dažādas tērpu daļas, kas levitē telpā.

Kāzu skapis stāsta par kāzām un kāzu tērpiem Mītavā/ Jelgavā. Tā centrālajā daļa iekļautas divas Turnīra stila kāzu tērpu replikas. Savukārt durvju vērtņu ovālajos spoguļos, apmeklētājam ir dota iespēja aplūkot dažādus tradicionālos tērpus un digitāli pielaikot kādu no tiem.

Rotkaļa lāde stāsta par rotaslietām 16.gs. - 20.gs. Jelgavā. Tās atvilktnēs izvietota informācija par vēsturiskajām rotas lietām, bet augšējā virsma ļauj ar video projekcijas palīdzību pielaikot kādu no rotām uz savas rokas. Apmeklētāji pielaikošanai var izvēlēties kādu no vēsturiskajām rotas lietām, vai uzzīmēt savu un digitāli piemērīt to.

 

5. stāvs - Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca

Baznīcas un torņa stāstam izvēlēts princips telpa telpā jeb makets maketā. Apmeklētājs esot ekspozīcijā jau atrodas vienā no baznīcas daļām – baznīcas tornī. Citas zudušās baznīcas daļas un interjera priekšmeti atveidoti dažādos mērogos ciļņu veidā un sakausēti vienotā skulptūrā. Uz sešām skulptūras fasādēm priekšmeti grupēti atbilstoši cilvēka dzīves ciklam - kristības, kāzas, sabiedriskā funkcija un bēres. Tāpat kā pārējās ekspozīcijas telpās arī šeit ir redzamā un neredzamā ekspozīcijas daļa, kuru iespējams saklausīt un saskatīt caur papildināto realitāti ekrānos. Digitālajā vidē skulptūras monohromajām arhitektūras daļām un interjera priekšmetiem tiek piešķirts trīsdimensionāls dziļumu, detalizācija, materiāla faktūra un krāsa.

Apaļajā centrālajā meditācijas telpā tiek atskaņota speciāli šai ekspozīcijai interpretēta Lūcijas Garūtas kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” ērģeļmūzikas izpildījumā. Liektajās sienās iestrādātās vertikālās spraugas ļauj apmeklētājiem palūkoties, kā ir izskatījies skats pa baznīcas durvju šķirbu uz baznīcas altāri un ērģelēm.

 

DJA - koncepcija un dizains 

Didzis Jaunzems, Justīne Kate Hesse, Ksenija Sapega, Helēna Laura Bindermane

SOLAVI - Tehnoloģijas un menedžments

Dāvis Ozoliņš, Ints Bērziņš, Anda Zemīte, Kārlis Mūrnieks, Aldis Rozenštrauhs

Putnu studija – multimediji

Roberts Rubīns, Linda Āboliņa, Baiba Grīna, Jānis Joņevs, Dmitrijs Voloviks, Krišs Salmanis, Pauls Poikāns, Vilis Bērziņš, Māris Kalve, Laura Lukēviča, Josué Moreno Prieto, Sigvards Kļava, Reinis Sējāns

OVERLY – programmēšana

Ainārs Kļaviņš, Sanda Krūma, Daņiils Goba, Ilya Korsak, Madars Pujats, Ričards Brēde

YES WE CAN - izgatavošana un montāža

Raivo Mužiks, Jānis Rūsiņš, Māris Jozefs, Mārtiņš Bērziņš, Mareks Cimans, Jānis Miķelsons

Vēsturnieki, ekspozīcijas saturs: Jānis Šiliņš, Edīte Parute

Fotogrāfs: Ēriks Božis