Scenogrāfija Vincenzo Bellini operai I Capuleti e i Montecchi ir balstīta uz principu attēls attēlā. Skatuves telpā tiek apspēlēta Šekspīra metafora “Visa pasaule ir skatuve”. Pirmajā cēlienā, izmantojot raksturīgos Vroclavas operas skatītāju zāles elementus (sienu krāsa; aizkaru krāsa un tips; orķestra bedres saplākšņa panelējums), uz skatuves tiek veidota realitāte, kas atspoguļo skatītāju zāli. Šis attēls tiek atkārtots uz skatuves trīs reizes, radot telpu dziedātāju mijiedarbībai, kur katram dziedātājam ir sava piešķirtā loma. Skatītāju zāles dublicēšana uz skatuves pastiprina ideju par teātri teātrī un ļauj skatītājam sajusties kā daļai no izrādes un masku spēles. Pirmais uzveduma cēliens ir izsmalcināts, pārspīlēts un skrāpē pasauli ar hiperreālistisku estētiku. Savukārt otrajā cēlienā tiek parādīta situācijas pretējā puse (apgriežot skatuvi par 180 grādiem). Tā ir teatrālu aizkulišu pasaule, kurā pilnībā vai daļēji maskas krīt. Tādejādi no teatrālisma un hiperreālisma uzvedums turpinās realitātē uz skatuves. Šāds risinājums ļauj izspēlēt skatuviskās darbības divos līmeņos. Pirmais līmenis ir Romeo un Džuljetas attiecības, bet otrais šīs lomas spēlējošo dziedātāju attiecības. Tādejādi skatītājam ir iespēja piedzīvot ne tikai sentimentālo (visiem plaši pazīstamo) Romeo un Džuljetas attiecību vēsturi, bet arī piedalīties šī stāsta iespējamās nozīmes atspoguļojumā mūsdienu sabiedrībā.

Diriģents: Marcin Nałęcz-Niesiołowski
Režisors: Krystian Lada
Scenogrāfs: Didzis Jaunzems
Kostīmu māksliniece: Magdalena Maciejewska
Gaismu mākslinieks: Maarten Warmerdam
Fotogrāfs: Bart Barczyk